Tā nu ne pārāk ātrā gaitā turpinājām braucienu augšup pa Lielupi.
Straume diezgan liela, līdz ar to ar minimālo jaudu (kā tas bija lejtecē līdz Staļģenes tiltam) lēni velcējot nu nekādi vairs nav iespējams kustēties uz priekšu.
Tā nu motora apgriezieni vismaz uz 50% un virzāmies uz nezināmo galamērķi. Lielupe jau vairs tikai 15 m plata un eholots arī jau draudīgi šaudās starp 1,5 – 2 metriem. Skaidrs ka šodien būt TAS brīdis, kad tālāk vairs nevarēs tikt… Bet kur tieši TAS būs vēl nav zināms.

Spriedze pieaug. Izaicinājums joprojām ir. Diemžēl zivis gan vairs necopē…
Lai viss kļūtu vēl “jautrāks” un kā moderni saka – “izaicinošāks” krastos sāk parādīties dolomīta atsegumi. Tās vairs nav smiltiņas kur var mīksti atspiesties, bet gan pavisam jau reāls drauds.

Bet vai tad tāpēc Kuģītis nobīsies un neturpinās ieplānoto ceļu max. tālu pa Lielupi uz augšu?