Ļoti ātri skrien ledus pa Lielupi! Bet Lielas Upes līkumos nevar skriet, līkumos arī Lielas Upes bremzējas. Un veidojas Lielie Ledus kalni, skaisti balti Ledus kalni.
Turpiniet lasīt →

Lielupē pie Kalnciema tilta tikko (plkst. 12.15) salūza ledus un strauji sācis kustēties uz jūras pusi.
Esot skaists skats. Urā!!! Nu gan līdz kuģošanas sezonai vairs nav tālu

P.S. Paldies Zaļajai Laivai par jaunajām ziņām.

Saņēmu ziņu:
“Hei, hei Kuģīt!
Pavasara sveiciens no Zaļās Laivas! Ļoti pavasarīgs!!!
Vai Tu jau ievēroji? Pavasaris ir klāt!!!
Pilnīgi droši. Kaķi uz manas zaļās muguras murrāja, ka beidzot Tā ir prom. Turpiniet lasīt →

Lieldienu zaķis arī Kuģīti nav aizmirsis!
Priecīgi!
Turpiniet lasīt →

PALDIES GLĀBĒJIEM!!!!
Ledus vakar likās it kā biezs, bet … tas izrādījās tik nedrošs!!!
Vakar nevarot sagaidīt jauno sezonu speciāli ostā mērījām ledus biezumu. Ticat vai nē, bet tas bija 60 cm. Jau domāju organizēt konkursu – kurš uzminēs pareizo ledus biezumu. Bet … kā pierādīja notikumi makšķerniekiem, tad ar tādām lietām nevar jokot.
Turpiniet lasīt →

:))) Saņēmu ziņu no slepenas pielūdzējas:

“Ahoi, Kuģīt!
Saulainus un sasalušus sveicienus Tev sūta Zaļā Laiva!
Vai Tu atceries Zaļo Laivu? Tava Lielā ceļojuma laikā es Tevi vēroju no meldriem upes krastā pie „Krastmaļiem”. Tu aizpukšķināji garām un atsūtīji dūmu mākonīti.

Es domāju, ka tas ir  sveiciens. Sasalušajā pavasarī es joprojām atceros Tavu Ceļojumu. Tu izskatījies Ļoti Romantisks Kuģītis. Ļoti!!! Bet Tu jau esi Kuģis. Mazs (neņem ļaunā), bet Kuģis. Viena maza Zaļa Laiva var peldēt Ceļojumā tikai sapņos.

Mans Lielais Sapnis ir Ceļojums. Kad Kaimiņš vēl dzīvoja Lielupes krastā, katru dienu bija neliels ceļojums, kuru sauca Makšķerēšana.
Kaimiņš vairs nav kaimiņš. Viņš dzīvo Lielā pilsētā, Rīgā. Ļoti lielā pilsētā. Tik lielā, ka Zaļai Laivai tur nav vietas. Rīga ir pilna ar mājām un cilvēkiem. Laivām jāpaliek upmalā.
Ziemā laivas var tikai sapņot. Es neesmu Vientuļa Laiva. Katru dienu pie manis atnāk Ciemiņi. Visbiežāk Kaķi. Četri Kaķi.  Viņi sēž saulītē uz manas zaļās muguras. Pēcpusdienas saulē mana zaļā mugura atspīd tik spoži, ka liekas liels logs atstaro gaismu. Varbūt tas spožais gaismas stars aizspīd līdz Kuģītim? Es tā gribētu. Ļoti! Lai Kuģītis pamostas un atsūta Zaļajai Laivai sveicienu. Varbūt ar šiem sveicieniem pamodīsies Pavasaris! Kaķi saulītē stipri murrā. Viņi arī gaida Pavasari. Jo ķepas salst. Un visas peles paslēpušās.
Mosties Kuģīt! Es gaidu, kad Tu atkal atpukšķināsi līdz manam līcītim.
Ar spožu saules staru, Zaļā Laiva
Lielupes krastā, Krastmaļu līcīti, Kalnciema tuvumā.
Šorīt, vēl drusku pirms Pavasara.”

Oooo!!!! Pat tad kad ziemā ir garlaicīgi dažreiz gadās pārsteigumi.
Šovakar (īsi pirms 21iem) ieraudzīju kaut ko patiešām iespaidīgu.

Ziemeļblāzma visā tās krāšņumā!!!!
Svarīga šoreiz izrādījās nejauša sagadīšanās, ka priekšgals ir tieši uz Ziemeļiem (N). Kā arī tas, ka netraucē daudz koku, jo kāpas un augstākais mežs ir Austrumu pusē (E). Par to, protams, liels paldies ostas Bocmanim ar komandu

Kaut ko TAADU laikam redzu pirmo reizi.
Daba patiešām māk radīt gaisīgu, krāsainu un netveramu mākslu.

Fantastiski!!!!

Šorīt saņēmu pārsteigumu – ziņu no seniem draugiem
Tātād, ziņa:
“Sveiks, Kuģīt!
Kādi sapņi Tev rādās ziemas saltajā skaistumā?
Turpiniet lasīt →

Diemžēl laika apstākļi vairs nelutina un tā kā ziema tuvojas, tad jāsagatavojas ziemas guļai.
Tā nu zināmā mērā svinīgi “izkāpu” krastā lai atpūstos, pārlaistu aukstumu un sagatavotos jaunajai sezonai.

Uz tikšanos jaunajā 2013. gadā!!!! 

Brauciena sākums bija diezgan intriģējošs – būs vai nebūs…

Nē – jautājums jau nebija par Zigurdu. Tas jau kā vienmēr bija gatavs ar visiem saviem instrumentiem. Turpiniet lasīt →